Pašvaldības uzņēmums Ventspils siltums izmanto biokurināmo, konkrēti, šķeldu, saražojot 90% visas siltumenerģijas mājokļu un iestāžu apsildei Ventspilī. Tādējādi pilsētas siltumapgāde nav atkarīga no naftas un naftas produktu pasaules cenas. Ventspilniekus neskar citās pašvaldībās plānotais siltuma tarifa paaugstinājums arī citu iemeslu dēļ. Par to un citām aktualitātēm intervijā stāsta Ventspils siltuma valdes priekšsēdētājs ARNIS UZARIS.
Ventspilnieki uzzinājuši, ka Valmierā no 1. decembra par ceturtdaļu pieaudzis siltuma tarifs un ka līdzīga situācija varētu rasties arī citās pašvaldībās. Vai ventspilniekus skars siltuma tarifa paaugstinājums?
– Uzreiz precizēšu: Ventspilī nav nepieciešamības un nav plānu mainīt siltumapgādes tarifu. Par tarifa paaugstinājumu runa vispār nevar būt. Pirms pusgada tarifs Ventspilī tika pazemināts. Lai turpmāk samazinātu tarifu, ir jābūt konkrētiem priekšnosacījumiem. Tas nozīmē, ka mēs turpinām attīstīties, uzlabot tehnoloģiskos risinājumus, lai taupīgāk izmantotu resursus un turpmāk atkal domātu par tarifa samazinājumu.
Kāpēc tad citās pašvaldībās tarifs tiek paaugstināts?
– Tam var būt dažādi iemesli, toskait – izmaiņas enerģētikas tirgū. Ventspilī pēc abu katlumāju modernizācijas gandrīz 90% siltumenerģijas tiek ražota, sadedzinot šķeldu. Mēs slēdzam līgumu par šķeldas piegādi uz gadu par fiksētu cenu, tāpēc ir iespējams uzturēt siltuma tarifu daudz vienmērīgāku. Pašreizējais siltuma tarifa paaugstinājums skāris tās pašvaldības, kur aptuveni pirms desmit gadiem tika uzstādītas koģenerācijas iekārtas. Pārsvarā tās ir pilsētas, kur ir pieejama dabasgāze. Savulaik Latvijā tika sacelta ažiotāža par koģenerācijas iekārtu uzstādīšanu, kas ražo gan siltumu, gan elektroenerģiju. Šie projekti bija saistoši tādējādi, ka valsts desmit gadu laikā iepirka koģenerācijas ceļā saražotu elektroenerģiju par paaugstinātu cenu. Pateicoties tam, koģenerācijas ceļā saražoto siltumenerģiju varēja pārdot patērētājiem par lētāku cenu, nekā tā patiesībā maksāja, dzēšot daļu siltuma izmaksu uz to līdzekļu rēķina, kas bija iegūti no obligātā iepirkuma elektrības ražošanai. Ideja kā tāda ir laba – patērētājs saņem lētāku siltumu, elektrība arī tiek pārdota par izdevīgu cenu. Tolaik tāda bija valsts koģenerācijas atbalsta politika. Tiesa, nevajadzētu aizmirst, ka, ja valsts iepirka elektrību par paaugstinātu cenu, tad kādam par to vajadzēja maksāt. Faktiski par obligātā iepirkuma komponenti maksājām mēs visi, lielākā vai mazākā mērā. Tomēr tagad desmit gadu periods tuvojas izskaņai un tās pašvaldības, kur ir uzstādītas koģenerācijas iekārtas, atgriežas reālajā situācijā. Citiem vārdiem, elektrību viņi vairs nevar pārdot par paaugstinātu cenu, bet tas nozīmē, ka patērētājiem par siltumu turpmāk sanāks maksāt nevis pazemināto cenu, bet gan reālo. Siltumapgādes uzņēmumi, kuriem bija tiesības saņemt obligāto iepirkumu elektroenerģijas ražošanai, beidzoties desmit gadu termiņam, tas vairs nebūs iespējams. Tas arī ir iemesls siltumapgādes tarifa pieaugumam.
Kā mainījies siltuma tarifs tādās pašvaldībās?
– Kā piemēru minēšu Valmieru, kur līdz šim bija viens no zemākajiem siltumapgādes tarifiem Latvijā. No 1. decembra saistībā ar šīm izmaiņām siltumenerģijas tarifs tur pieaudzis par 25%. Tas ir būtisks tarifa pieaugums, un šobrīd siltumenerģijas tarifs Valmierā ir augstāks nekā Ventspilī. Turpmākajos gados tarifa izmaiņas skars arī citu pilsētu iedzīvotājus – kad beigsies koģenerācijas staciju darbības desmit gadu posms un ar to saistītās tiesības pārdot elektroenerģiju par paaugstinātu cenu. Savukārt tajās pašvaldībās, kur siltuma ražošanai tiek izmantota dabasgāze, siltuma izmaksas arī ir atkarīgas no gāzes cenas. Un, lai gan Latvijā dabasgāzes cena pēdējos gados ir bijusi pietiekami zema, tomēr, sākot no pagājušā gada, vērojams pakāpenisks gāzes cenu pieaugums, bet līdz ar to – arī siltuma tarifa paaugstinājums atsevišķās Latvijas lielākajās pilsētās. Piemēram, Daugavpilī šā gada martā siltuma tarifs bija par 6% mazāks nekā novembrī.
Kādas ir megavatstundas izmaksas ar šķeldu saražotai siltumenerģijai salīdzinājumā ar dabasgāzi?
– Katra siltumenerģijas megatavstunda, kas saražota no dabasgāzes, vismaz divas, bet varbūt arī visas divas ar pusi reizes ir dārgāka par to siltumenerģijas megavatstundu, kas saražota no biokurināmā, mūsu gadījumā – no šķeldas. Mans viedoklis ir tāds, ka visam ir jāmaksā tik, cik tas maksā. Siltumapgādes sistēmas modernizācijai Ventspilī vajadzēja lielas investīcijas, toties, pateicoties tai, šā gada martā mēs varējām ievērojami samazināt siltuma tarifu no 58,30 eiro/MWh līdz 54,90 eiro/MWh. Ventspils pašvaldība un uzņēmums Ventspils siltums jau ilgstoši un mērķtiecīgi strādā pie siltumapgādes sistēmas tehnoloģiju uzlabošanas. Šķeldas piegāde līdz katlu iekārtām ir daudz darbietilpīgāks, sarežģītāks un dārgāks process nekā dabasgāzes piegādes nodrošināšana pa jau esošo cauruļvadu. Ja siltumenerģijas ražošanai tiek izmantota dabasgāze, tad kurināmā izmaksas siltumenerģijas tarifā sastāda 60%–80%, bet kurinot ar koksnes šķeldu – apmēram 20%–30%, taču pats ražošanas process, izmantojot šķeldu kā kurināmo, ir dārgāks. Toties pie mums rezultāts ir jūtamāks – atgādināšu, ka pēdējo trīs četru gadu laikā tarifs Ventspilī samazināts trīs reizes kopsummā par vairāk nekā 13%. Gribu pievērst uzmanību tam, ka to daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, kas veikuši savu mājokļu renovāciju un siltināšanu, būs vēl lielāki ieguvēji no siltuma tarifa samazinājuma. Kā jau vairākkārt ticis norādīts, tarifs visiem ir vienāds, bet mājas siltuma patēriņš ir atkarīgs no ēkas tehniskā stāvokļa. Daudziem grūti to saprast, vēl grūtāk pieņemt kopīgu lēmumu, bet tur, kur tas ir izdevies, sasniegtā siltuma ekonomija attaisno izdevumus.
Jūs minējāt, ka Ventspils siltumā nemitīgi strādā pie tehnoloģiju uzlabošanas. Kādus piemērus vēl varat minēt?
– Jau informējām par Ventspils siltuma sadarbību ar Somijas kompāniju Flametech, kas specializējas katlu regulēšanā, kuros tiek izmantota verdošo smilšu slāņa tehnoloģija. Pie mums šī tehnoloģija tiek izmantota katlumājā Talsu ielā 69. Mēs noslēdzām līgumu ar Flametech, lai saņemtu speciālistu konsultācijas un saprastu, vai viss notiek pareizi, pārbaudītu visu mūsu automātikas sistēmu, kā arī vienlaikus sniegtu papildu zināšanas visiem Ventspils siltuma darbiniekiem un gala rezultātā panāktu efektīvāku un racionālāku resursu izmantošanu. Nesen Ventspilī bija ieradies Flametech pārstāvis Riku Nurmimens, kurš notestēja katlumājas iekārtas un atklāja dažus nelielus trūkumus. Tagad mēs pildām viņa uzdoto mājasdarbu, bet aptuveni decembra beigās viņš ieradīsies atkal, lai pabeigtu savu darbu.
Kādi ir Ventspils siltuma nākamā gada plāni?
– Plānojam uzstādīt Pārventas katlumājā dūmgāzu kondensatoru. Tāds kondensators jau ir uzstādīts katlumājā pilsētas kreisajā krastā. Starp citu, Somijas speciālista vizīte Ventspilī bija saistīta arī ar šo projektu. Viņš mums palīdzēs sagatavot iekārtas katlumājā Talsu ielā 69 tik tālu, lai vasarā tā varētu strādāt ar minimālo jaudu un lai paralēli tam strādātu arī dūmgāzu kondensators, nodrošinot savu maksimālo efektivitāti. Lai arī praktiski visas esošās siltuma pārvades trases vairāk nekā 45 km kopgarumā Ventspilī jau ir rekonstruētas, tomēr nākamgad uzņēmums plāno dažu veco siltumtīklu posmu rekonstrukciju aptuveni 500 m garumā, lai paaugstinātu siltumenerģijas pārvades efektivitāti, samazinot siltumenerģijas zudumus. Tā kā esošā siltumtīklu sistēma būs sakārtota, tad uzņēmums varēs īstenot arī jaunu siltumtīklu vairāk nekā 4 km garumā būvniecības ieceri, piesaistot jaunus klientus pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai.
Kāda ir dūmgāzu kondensatora darba efektivitāte?
– Vispārliecinošāk tā efektivitāte izpaužas naudas izteiksmē – uzstādījuši dūmgāzu kondensatoru katlumājā Brīvības ielā 38, ietaupām vairāk nekā 230 tūkstošus eiro gadā jeb vairāk nekā 20 000 m3 šķeldas. Tieši par tādu apjomu mazāk sadedzinām kurināmo kreisā krasta katlumājā, kopš tur ir uzstādīts dūmgāzu kondensators. Efekts ir aptuveni 18%. Pārventā efekts būs nedaudz mazāks – aptuveni 11%, taču tas, vienalga, ir labs rezultāts. Tas nozīmē, ka viena un tā paša siltumenerģijas apjoma saražošanai, izmantojot dūmgāzu kondensatoru, būs vajadzīgs par 11% kurināmā mazāk nekā bez kondensatora. Citiem vārdiem, tas ir savdabīgs finanšu spilvens, kas novērsīs tarifa paaugstinājumu, ja pēkšņi šķelda kļūs dārgāka. Tas ir darbs, kuru mēs veicam, lai noturētu siltuma tarifu stabilu.
Ko jūs novēlēsiet saviem klientiem, sagaidot Jauno gadu?
– Es esmu tāds pats Ventspils siltuma pakalpojumu saņēmējs kā citi daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji. Tādēļ novēlu mums visiem efektīvi un lietderīgi izmantot siltumenerģiju savos mājokļos, lai par apkuri būtu jāmaksā mazāk.
Laikraksta "Ventas Balss" publikācija